Maziem pirkstiņiem vajag maziņus bumbulīšus.

Visur ir rakstīts, ka līdz 3 gadiem nedrīkst dot nekādus mazus priekšmetus. Piekrītu, ja vien bērnu atstāj vienu ar kaudzi mazu priekšmetu. Bērni taču ir mūsu acuraugs - tātad visu laiku viņiem jābūt ir mūsu acu priekšā.

Mēs ar maziem priekšmetiem darbojamies kopā. Kopā meklējam krāsiņas un pārprasam, vai ir īstā...
Mazais ziediņš - Emelle

Mums patīk knaģot! Emīlijai liku paspēlēt "spēli" ar knaģiem. Aizņēmos dažas idejas. Domāju, ka aprakstīt nav diži liela jēga, BILDES visu pasaka priekšā.
Mazais ziediņš - Emelle

Kādu dienu, netīšām internetā uzgāju informāciju, kā pagatavot plastalīnu mājās. Neskatoties uz to, ka veikalos ir pieejam plašs klāsts ar plastalīniem, nolēmu realizēt atrasto informāciju dzīvē. Tas kā nekā pašam taču arī ir interesanti. 
Mazais Ziediņš - Emelle

Neko jaunu jau nevar izgudrot. Mēs varam tikai nošpikot un pielāgot saviem apstākļiem. Ideju darboties ar pipeti atradu Karīnas Pink Tower blogā.

Lai Emīlijai būtu saistošāk darboties nodomāju, ka vajadzētu ūdeni mazliet iekrāsot. Lai būtu drošāk priekš bērna, iekrāsoju ar pārtikas krāsām.
Mazais ziediņš - Emelle

Šeit ir manas dāvanas un pasūtījumi mazajiem uz raudzībām... Pūra lāde

Auklējot savu "ziediņu" manā galvā un sirdī ir klaiņojušas un riktējušās daudz domas un pārdomas. 

Meitiņas audzināsāna prasa dikti daudz laika, gan fizisku, gan garīgu slodzi, kā arī tas veicina dažādu vēlmju rašanos, atdzimšanu un īstenošanu. Tā kā prātā ir dikti daudz lidojošu domu graudu ir jāmēģina tās sākt likt uz papīra. Saka tā, ka sava doma ir jāizsaka skaļi, lai tā materializējas, tad nu es mēģināšu kaut ko pa vidu ( hahaha) rakstīt datorā un daļēji skaļi paziņot pasaulei.

Viena no manām mokošajām un galvenājām domām ir atrast apvienojumu manām dažādām prasmēm ar roku, savai augstākai izglītībai, manām vēlmēm strādāt ar rokām pie ļoti atšķirīgām lietām: atjaunot un radīt jaunu, kā arī vēlmei ar to visu nopelnīt, kas ir pilnīga mistika, bet tai pašā laikā, kaut kur sirdī ir nojausma, ka savu mistisko un utopisko vēlmi un mērķi es pilnībā varu sasniegt, tikai vajadzīgs ceļš, pa kuru man būtu jāiet, līdz es to sasniegšu.

Man dikti tuvs cilvēks, kuram es to visu izstāstīju, noteica, ka tas ir nu baigi sarežģīti, bet....:
"meklē un Tu atradīsi"
Tad nu es izlēmu, ka jāsāk no pašas apakšas, lai saprastu, uz ko tad es varu pretendēt. :)

Par mani

2011.gada janvāra sākumā es kļuvu par mammu. Mūsu ģimenē ienāca meitiņa - Emīlija

Man ir 32 gadi, manai meitiņai jau ir 2 gadi un viņa sevi sauc par - Emelle.

Ar bērniņa nākšanu pasaulē mūsu smadzenēs notiek kaut kāds klišķis. Parādās cita atbildības sajūta un jauni pienākumi, bet kas priekš manis ir pats interesantākais: maniem pagātnē nostādītiem mērķiem parādījās cits stimuls, cita motivācija. Šobrīd atskatoties, daudzi mērķi ir pazuduši un klāt nākuši pilnīgi citas nozīmes mērķi... Mazais ziediņš - Emelle